Pauls Butkēvičs- Es esmu bagāts

Reiz kāda televīzija dažādiem aktieriem jautājusi, kas ir mīlestība.  
Pauls Butkēvičs atbildējis:
„Mīlestība — tas ir vissmagākais darbs”, par ko no savām pielūdzējām saņēmis pārmetumus — no sava elka viņas bija gaidījušas romantiskāku atbildi. Tikai pēc sīkākiem skaidrojumiem kundzes piekritušas. „Tu esi spiests nolikt malā savu ego, savas ieražas, pielāgoties, lai mīlestība kalpotu otram. Un kalpojot nezaudētu sevi. Mīlēt savus tuvākos reizēm ir ļoti grūti. Kad skaldās nost ego, sāp. Sāp pašam, un sāp otram. Bet, ja mīli, tev sāp līdzi. Un mīlestība šajā pasaulē ir pats galvenais. Bez tās tu nevari būt laimīgs, lai vai cik naudas tev būtu,” skaidro aktieris.
 Šos vārdus katru rītu aktieris pārlasa un smeļas gaišumu.
„Tici sapnim — tas piepildīsies.
Ceri uz brīnumu — un tas nāks.
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretim daudz sirsnīgāk.
Piedod tiem, kas tev pāri darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.” 

 

Paldies, ka Jūs esiet!

Labs rītiņš visiem plašajā pasaulē!

Šodien gribu padalīties ar nelielu fragmentu no  
OSHO grāmatas "Briedums", ko mana meita bija paņēmusi līdz uz Turciju un man viņa bija jāizlasa pāris dienās.Latvijā ļoti bieži šī grāmata bija manu acu priekšā, bet laikam kā visam šajā dzīvē ir īstais laiks un īstā vieta.
Un man tas bija šeit un tagad, kad prasīt prasījās šo grāmatu izlasīt. Gan jau kāds no jums esiet lasījuši šo grāmatu un arī jums tā lika daudz ko pārdomāt un par daudz ko aizdomāties
Es ļoti daudz ko guvu, bet šodien man gribās padalīties ar nelielu fragmentu no šīs grāmatas un lai tas arī ir mans novēlojums ikvienam,kas to lasa un un protams man pašai arī
***Skaistajā Margaretas Viljamsas grāmatā «Samta Trusītis" ir brīnišķīgs apzīmējums tam, kā kļūt īstam caur mīlestību.
    - Ko nozīmē būt īstam? - reiz pajautāja Trusītis. - Vai tas ir saistīts ar šo dūkšanu jums iekšā un ārpusē izspiedušos roku?
    - Īstais nav tas, kā tevi salikuši kopā, - teica Ādas Zirgs. - Tas ir tas, kas ar tevi notiek. Kad bērns tevi ilgi mīl, ne vienkārši tikai spēlējas, bet patiešām mīl, tu kļūsti īsts.
    - Bet vai tas ir sāpīgi? - pajautāja Trusītis.
    - Dažreiz, - atbildēja Ādas Zirgs, jo viņš vienmēr runāja taisnību. - Bet, kad tu esi īsts, tu neiebilsti, ja dažreiz ir sāpīgi.
    - Vai tas notiek uzreiz, kad tevi iedarbina, - turpināja Trusītis, - vai pa druskai?
    - Tas nenotiek uzreiz, - skaidroja Ādas Zirgs. - Tu topi. Tam ir vajadzīgs daudz laika.

Lasiet tālāk šeit

Egejas jūra, adrenalīns un mīlestība...

Gribu padalīties ar jums savās sajūtas, kas mani sasniedza aizvakar.
Nu jau kādu laiku norītiem regulāri sportojot, beigās dodos uz jūru nopeldēties.No rītie Egejas jūra mūs sagaida mierīga, rāma un arī cilvēku pludmalē ir maz, lai gan no rītiem salīdzinoši daudz cilvēki nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm.
Jūra tiešām ir fantastiski mierīga un ūdens tik dzidrs, ka var visu redzēt, un arī apkārt esošie kalni, katru rītu parādās savādākos veidolos.Daba tik tiešam ir skaista un mainīga tai pašā laikā. Man jau likās,ka esmu pieradusi pie Egejas jūras, jo viņa ir savādāka kā mūsu Baltijas jūra, bet...
Aizvakar, kā katru dienu dodamies vakarpusē nopeldēties uz jūru, jo pa dienu ir ļoti karsts. Parasti ejam kādas 3 reizes.Iznākot krastā meita vaicā, vai es nezinot, kas tur pie tā viena kalna. Stāstu,ka te visapkārt ir tādas pašas pilsētiņas kā Aivalika.Uz ko viņa saka, ka to ko viņa redz  neizskatās pēc pilsētiņas. Tad mēs pasmējāmies par tēmu,kas tas varētu būt un jau pēc mirkļa atkal devāmies ūdenī.
Tai mirklī, kad jau nolēmām doties uz krastu, sajutām,ka tāds lielāks vilnis parādījās nez no kurienes, bet mēs neko nojauzdamas peldam uz krastu.Pēkšņi ir sajūta,ka tu netiec uz priekšu un ka ūdens jūrā sāk trakot.

Kas tas bijā?

Lasiet šeit

Kad esi izgājis no savas komforta zonas...

Tas viss notika ar mani nupat, manā mēnesī - jūlijā. 

Mēs zinām , ka iziet no komforta zonas, tas ir, doties nezināmajā. 

Par to daudz runājam, lasām, mācam citiem, priecājamies, ka citiem tas ir izdevies. 

Bet kā ir ar pašiem, jo to taču var ik viens.  Viss ir tajā, cik ļoti mēs ticam sev un esam pārliecināti pa sevi.

Iziešanu no komforta zonas var sākt ar maziem solīšiem, ar mazām ikdienas situācijām un tā pamazām saproti, ka tu vari vairāk, ka nav jābaidās.Vari daudz vairāk un saproti arī to, ka ir divas iespējas, vai paliec kur esi vai dodies nezināmajā, kas pēc laika kļūst tev zināms un saprotams. Un ja vien tu neapstāsies, būsi gatavs atkal jauniem izaicinājumiem.Un tas jau ir tas stāsts par veiksmīgiem cilvēkiem.

Es gribu būt viena no tiem, kas var sacīt, ka esmu no dzīves paņēmusi visu, ko tā dod. 

Un tieši tāpēc visi apstākļi tā sakrita, ka tieši pēc savas dzimšanas dienas devos nezināmajā. Izgāju no savas komforta zonas. Viennozīmīgi varu teikt, ka citiem mācīt to, ir daudz vieglāk, nekā to izdarīt pašam :-)

Jo tas nav tā vienkārši iziet pa mājas durvīm un neatgriezties, lai gan manā dzīvē ir arī tā gadījies, kad tev tūvs cilvēks iziet pa durvīm un atstāj tevi ar visu... Tas ir solis, kad tu saproti, ka būs daudz jautājumu,"kāpēc", "kas tagad notiks", kāpēc tieši tagad" un daudz citi.

Bet, kad šis solis ir sperts ir laba sajūta. Tu saproti, ka tev tiek dota iespēja un viss, absolūti viss ir atkarīgs tikai no tevis viena. Nav vairs blakus neviens, kas var tevi pacelt vai nogremdēt. 

Tagad tikai tu pats vari sevi pacelt un vari arī nogremdēt. Tā ir milzīga atbildība.Un tā ir iekšējā cīņa pašam (labā nozīmē) ar sevi katru dienu, katru stundu, katru mirkli.

Es nezinu, kā citiem, bet mani šī sajūtas patīk,es redzu kā es mainos, kā mainās mana attieksme pret līdzcilvēkiem un pasauli, kā mainās mans dienas ritms...

Un es arī saprotu, ka Visums mani ir dāsni apdāvinājis. Un pati lielākā dāvana ir, ka esmu iemācījusies uz lietām, cilvēkiem un situācijām skatīties ar mīlestību.

Kad mēs kaut ko mainām savā dzīvā, tas nav viegli, bet grūti ir arī tiem, kas palika tur…

Bet mums tiek dota iespēja paskatīties uz cilvēkiem, kas bija mums blakus, no attāluma. 

Un daudz ko ieraugam savādāk.

Ieraugam, kam patiesi esi bijis vajadzīgs un kam tu esi bijis ērts cilvēks. Protams, ka šādas atziņas ir sāpīgas, bet tāpēc jau mēs izejam no savām komforta zonām, kas mums dod iespēju satikt citus cilvēkus.

Un tam visam ir vēl viena labā puse, ja tev blakus ir bijuši īstie cilvēki, tad tavs solis arī viņus pamudinās iziet no savām komforta zonām un ieguvēji būsim mēs visi. 

Būs vēl vairāk cilvēku, kas mīl sevi, 

kas paplašina savu pasaules redzējumu, kas grib no dzīves daudz vairāk, nekā tā spēj dot un tas nozīmē,

 ka būs vēl vairāk laimīgu cilvēku uz Zemes.