Labs rītiņš visiem plašajā pasaulē!

Šodien gribu padalīties ar nelielu fragmentu no  
OSHO grāmatas "Briedums", ko mana meita bija paņēmusi līdz uz Turciju un man viņa bija jāizlasa pāris dienās.Latvijā ļoti bieži šī grāmata bija manu acu priekšā, bet laikam kā visam šajā dzīvē ir īstais laiks un īstā vieta. Un man tas bija šeit un tagad, kad prasīt prasījās šo grāmatu izlasīt. Gan jau kāds no jums esiet lasījuši šo grāmatu un arī jums tā lika daudz ko pārdomāt un par daudz ko aizdomāties
Es ļoti daudz ko guvu, bet šodien man gribās padalīties ar nelielu fragmentu no šīs grāmatas un lai tas arī ir mans novēlojums ikvienam,kas to lasa un un protams man pašai arī


***Skaistajā Margaretas Viljamsas grāmatā «Samta Trusītis" ir brīnišķīgs apzīmējums tam, kā kļūt īstam caur mīlestību.
    - Ko nozīmē būt īstam? - reiz pajautāja Trusītis. - Vai tas ir saistīts ar šo dūkšanu jums iekšā un ārpusē izspiedušos roku?
    - Īstais nav tas, kā tevi salikuši kopā, - teica Ādas Zirgs. - Tas ir tas, kas ar tevi notiek. Kad bērns tevi ilgi mīl, ne vienkārši tikai spēlējas, bet patiešām mīl, tu kļūsti īsts.
    - Bet vai tas ir sāpīgi? - pajautāja Trusītis.
    - Dažreiz, - atbildēja Ādas Zirgs, jo viņš vienmēr runāja taisnību. - Bet, kad tu esi īsts, tu neiebilsti, ja dažreiz ir sāpīgi.
    - Vai tas notiek uzreiz, kad tevi iedarbina, - turpināja Trusītis, - vai pa druskai?
    - Tas nenotiek uzreiz, - skaidroja Ādas Zirgs. - Tu topi. Tam ir vajadzīgs daudz laika. Tieši tāpēc tas neatgadās bieži ar tiem, kuri viegli lūst, kuriem ir asi gali vai kuri prasa pārāk saudzīgu apiešanos. Parasti tad, kad tu kļūsti īsts, lielākais daudzums tava kažoka ir nomīlēts nost, acis ir izkritušas, locītavas kūļājas un tu esi ļoti noplucis. Bet tādām lietām absolūti nav nozīmes, jo, tikko tu esi īsts, tu vairs nevari būt neglīts, izņemot tos cilvēkus, kuri neko nesaprot... Tikko tu esi īsts, tu vairs nevari atkal kļūt par rotaļlietu. Tas turpinās vienmēr.

Tāpēc es uzstāju, lai tu neatsakies no pasaules. Esi tajā, pieņem tās izaicinājumus, pieņem tās briesmas, brūces un sāpes. Izej caur tām. Neizvairies no tām, necenties nogludināt stūrus, jo īsu ceļu nemēdz būt. Tā ir cīņa, tas ir smagi, tā ir rāpšanās kalnā, bet tieši tā cilvēks sasniedz virsotni.

    Un prieka būs vairāk, krietni vairāk nekā - ja tevi virsotnē uzvedīs helikopters, jo tad tu virsotni būtu sasniedzis neizaudzis, tu nespētu to izbaudīt. Iedomājies atšķirību... Tu visiem spēkiem centies sasniegt Everestu. Tas ir tik bīstami - bojāeja iespējama ik uz soļa, iespējams, ka tu nekad neaizkļūsi līdz virsotnei. Tas ir dzīvības risks. Nāve tev uzglūn ik uz soļa, tik daudz lamatu, tik daudz iespēju panākumu vietā ciest zaudējumu. Lai tiktu līdz virsotnei, no simt iespējām tev ir tikai viena. Bet jo tuvāk tu esi virsotnei, jo augstāks prieka vilnis tevi pārņem. Tavs gars lido augšup. Tu to esi nopelnījis, tas nav iegūts bez maksas. Un jo vairāk esi maksājis, jo lielāka būs bauda.
    Tad iedomājies - tevi uz virsotni varēja uzvest ar helikopteru. Tu stāvi virsotnē kā muļķis un izskaties glupi - ko tu šeit dari? Pēc piecām minūtēm viss būs beidzies, tu teiksi:
    - Es visu redzēju! Te nekā nav!

    Ceļojums rada mērķi. Mērķis nesēž kaut kur ceļojuma galā, ceļojums to rada ik uz soļa. Ceļojums ir mērķis. Ceļojums un mērķis nav atsevišķi, tās nav divas lietas. Un divas lietas nav mērķis un līdzeklis. Mērķis izplešas visa ceļa garumā, visi līdzekļi ietver sevī mērķi.

    Tāpēc nekad nepalaid garām iespēju dzīvot, būt dzīvam, būt atbildīgam, uzņemties saistības, būt iesaistītam. Neesi gļēvulis. Skaties tam acīs, tiecies ar to. Un tad pamazām kaut kas tevī sāks kristalizēties.

Ļaujiet man atkārtot: dzīvē tu neko nevari saņemt par velti. Un, ja arī saņem, tas būs veltīgi. Tev būs jāsamaksā. Un jo vairāk tu samaksāsi, jo vairāk no tā gūsi.

Ja tu spēj riskēt ar visu savu dzīvi mīlestībā, 

liels būs tavs sasniegums.