Dzīvot šeit un tagad...

"Mēs dzīvojam pasaulē, kur DARĪT ir svarīgāk nekā BŪT.                          
Mūsu galvas ir aizņem plānošana, darbošanās, rosīšanās, uzlabojumi un apcerējumi, idejas un sapņošana. Mēs bieži esam kustībā, baidāmies kaut ko nepaspēt vai nokavēt.
Esam savās domās, sēžot līdzās mīļam cilvēkam. Bieži vien, kaut arī blakus, tomēr esam tālu viens no otra. Fiziski tuvu, bet emocionāli tālu. Protams, iemeslus tam vienmēr var atrast. Un dažreiz to ir vērts darīt. Bet bieži vien tas neko nedod.
Sāc ar šo brīdi. Pavēro, kā tu sēdi, ieklausies otrā, saki tieši to, ko vēlies teikt. Pārstāj domāt. Vienkārši esi. Klātbūtne ir tava mīlestība, ko tu dāvā otram tieši šajā mirklī. Tava klātesamība. Tava elpa un tavs skatiens. Tavs maigums un tavas rūpes. Mirklis, kad tava pasaule sastopas ar otra pasauli.
Viss, kas tev ir, -  tava esamība šeit un tagad. Tagadnē ir viss, kas tev vajadzīgs.
Var dzīvot nākotnē.bet īstā un piepildītā dzīve ir dzīve TAGADNĒ.
Sāc tieši tagad."
                                                                             /Ilze Pastare, geštaltterapeite/
Kāpēc "šeit un tagad" sajūtas ir tik svarīgas?    Uzziniet vairāk šeit

Kad es sāku pats sevi mīlēt...

No Čārlija Čaplina runas savā 70 gadu jubilejā 1959. gadā

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sapratu, ka es vienmēr un jebkurā gadījumā esmu īstajā vietā un īstajā laikā un ka viss, kas notiek, ir pareizi – no tā brīža es atguvu mieru. Tagad es zinu: to sauc par uzticēšanos.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sāku saprast, ka emocionālas ciešanas un sāpes ir tikai brīdinājumi man nedzīvot pretēji savai iekšējai būtībai. Tagad es zinu:to sauc – būt tam, kas tu esi.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju lūkoties pēc citādākas dzīves un sāku saskatīt, ka viss, kas ap mani, ir izaicinājums, lai es varētu augt. Tagad es zinu: to sauc par briedumu.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju laupīt sev brīvo laiku un plānot grandiozus projektus manai nākotnei. Šodien es daru vien to, kas man patīk un sagādā prieku, ko es mīlu un kas manai sirdij liek smiet – un daru to sev pieņemamā veidā un tempā. Tagad es zinu: tas saucas – būt patiesam.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atbrīvojos no visa, kas nebija labs manai veselībai, no ēdieniem, cilvēkiem, lietām, situācijām un no visa, kas mani vienmēr vilka lejup, prom no manis paša. Sākumā es saucu to par veselīgu egoismu, bet šodien es zinu: tas saucas – mīlēt sevi.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju gribēt, lai man visur ir taisnība. Tā es arvien mazāk kļūdījos. Šodien esmu sapratis: to sauc par pazemību.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atteicos turpināt dzīvot pagātnē un pārstāju raizēties par sevi un savu nākotni. Šodien es dzīvoju tikai šo acumirkli, kurā viss notiek. Tā es tagad dzīvoju ik dienas un saucu to: dzīvot apzināti.

KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pamanīju, ka mans domāšanas veids var padarīt mani nožēlojamu un slimu. Bet, kad es iesaistīju šajā procesā sirds spēkus, mans saprāts ieguva nozīmīgu partneri. Šo saikni es saucu par sirds gudrību.

KAD ES BIJU VISU TO SAPRATIS, atskārtu, ka mums nav jābaidās no sadursmēm, konfliktiem un problēmām ar sevi pašu vai citiem. Jo pat zvaigznes reizi pa reizei eksplodē un rodas jaunas pasaules. Tagad es zinu – to sauc par dzīvi!