10 dienas no manas dzīves...1.diena(31.05.12.)
Šodien, rīts sākas ļoti interesanti.
Es gan nevaru to vēl izskaidrot, varbūt jums
kādam ir izskaidrojums.
Šorīt kā katru rītu
esmu jūrmalā viena, ja neskaita kaijas, pīles un citus mazos
putnēnus.Nūjojot gar jūru,pēkšņi dzirdu aiz muguras nez no kuriens sadzidru
skaņu, tādu it kā kādas vejdzirnavas tiktu iegrieztas un tā skaņa tuvojas.
Tai mirkli, kad atskatijos,man gandrīz sirds
apstajas, apmēram 2 izstieptu roku augstumā virs manas galvas pārlidoja
20 gulbji.(es tos paspēju saskaitīt pēc tam J ) Es apstājos un sāku raudāt( es
to nevarēju apturēt), jo šādu sajūtu nekad dzīve nebiju sajutusi.Kad
kādu mirkli biju raudājusi, sajutu vieglumu. Vēl joprojām, kad
atceros šo bildi mani pārņem divaina sajūta.Un tad visu laiku kamēr šorīt
nujoju gulbij mani pavadīja, gan uz vienu pusi gan otru.
Tagad sēšot pie galda, skatoties pa logu,
redzu, atkla viņi pārlidoja un tas ir tik neaprakstāmi skaisti.
Dzidri zilas debesīs balti balti gulbji!
Tā nu man šorīt iesākās rīts!
Lai jums visiem šī diena ir gaišu domu
un pozitīvas enerģijas pilna!
10 dienas no manas dzīves...2.diena(01.06.12.)
Šorīt, kā vienmēr devos uz jūru. Laiks gan
nedaudz apmācies, bet gana siltāks kā vakar no rīta. Es pat ielīdu J ūdenī (godīgi jūrā ūdens vēl ir auksts), jo sajūta pēc tam
ir fantastiska.
Vakardiena bija īpaša diena un tādas man ir
visas mēneša pēdējas dienas, tāpēc šorīt nūjojot vēl pārcilāju domās visu,kas
vakardien notika un nenotika J
Es redzu, kas ir kas un kur man vēl
jāpiestrādā.
Jo mans bizness jeb hobijs
ir saistīts ar cilvēkiem.Un vislielākais gandarījums ir tanī
mirklī,kad redzi, kā tavi cilvēki un tava komanda auga. Tas tuvina tevi
padarītā darba sajūtām, kas savukārt tev dod
spēku,enerģiju, pārliecību un ticību virzīties uz priekšu.
Un tu redzi, cik tavi cilvēki ir
gatavi īstenot savus pieņemtos lēmumus un mainīt savu dzīvi
un uz kuriem tu vari paļauties. Cik no viņiem vēl rokās pagātnē, pieņem
atrunas, lauž savus iekšējos lēmumus,meklē savu izdevīgumu
un apstājas pie pirmā šķēršļa... Un tas
tikai tāpēc,ka cilvēkam vēl daudz darāmā pie
sevis, trūkst ticības sev un tam,ka tu vari.
Es jau labu laiku dzīvoju ar domu un
sajūtām,ka šajā dzīvē viss ir iespējams.
Viss!!! J
Tikai, kas ir "viss" priekš
mūs katra?
Un tas ir atkarīgs no cilvēka paša. Un ja tu
esi ceļā uz kaut ko vairāk, nekā dzīve tev dod šobrīd, tad rēķinies
ar pārbaudījumiem un pieņem tos ar pateicību, jo
katrs pārbaudījums dara mūs stiprākus un dzīves gudrākus.
Un kad es visu tā salieku pa plauktiņiem,
tad jautāju sev:
"Ko darīt? Ka palīdzēt tiem,kas vēl ir
ceļā uz sevi?"
Un atbilde man ir viena:" Tikai ar savu
piemēru."
Katru dienu būt labākam kā vakardien.
Nav svarīgi, kādi jūs bijāt vakar,
pirms mēneša vai gada. Jūs varat no šodienas domāt savādāk,
rīkoties savādāk un ticiet man Visums rādīs jums pareizo ceļu - uzticieties.
Mēs visi zinām, ka viss,kas notiek ar mums
šobrīd ir mūsu iepriekšējo domu rezultāts, ja gribat savādāk, tad sāciet
jau šai mirklī domāt savādāk un rīkoties savādāk.
J Jauku jums visiem piektdienu un
ļoti ceru, ka manas pārdomas jums noderēs un mani sadzirdēst tiek, kam
tas visvairāka vajadzīgs.
10 dienas no manas dzīves...3.diena( 02.06.12.)
Labrīt! J
Jau atkal sestdiena, laiks skrien tā
ka nespēj pat saprast, kur sākas nedēļa un kur jau tā
beigusies.
Mēs tiešām dzīvojam īpašā laikā, kad viena
no lielākajam vērtībām ir tieši laiks.
Jo iespējams ir viss, tikai cik mēs
mākam sakārtot savu laiku, lai visu ko vēlamies īstenotu.
J Arī es šorīt savu laiku nedaudz
nozagu sev, pamodos pāris stundas vēlāk nekā parasto mēdzu mosties.
Un pirmā doma, āra laikam slikts
laiks, varbūt varētu savu rīta sportošanu izlaist.
Un sākās manas domu kaujas:
" Bet kā es zinu vai ir slikts laiks, ja
es neesmu izgājusi no mājas un pati sajutusi?"
" Bet varbūt tomēr vajag
iziet?"
" Nu nē, nu taču
redzams,ka dārzā ir ūdens penceles, koki lokas no liela vēja, tā ka
maz neliekās", nu apmēram tā nēsājos no viena loga pie otra loga
kādu brīdi,
līdz galvā atnāca cita
doma:
J " Bet man taču ir mērķis -
izveidot rīta sportošanu par savu ieradumu,un es zinu cik fantastiska sajuta ir
tad,kad esi izpeldējies jūrā un izsportojies....Un kas notiks ja
es tomēr neiziešu no mājas, es visu diena
būšu neapmierināta ar sevi."
Nu
lūk saģērbos un aizgāju līdz jūrai.
Fantastisks vējš un spēcīgi viļņi -
īstais brīdis, lai uzņemtu jūras spēku un stiprumu.
Stāvot jūras krastā
un meditējot, ieraudzīju divas kaijas,
kuras izmisīgi centās lidot uz jūru, bet vējš ir no jūras un
viņas to nespēj. Bet viņas neatlaidībai turpināja to darīt.
Un tas man sasaucās ar manām šī rīta
sajūtām un domām. Cik bieži mēs baidāmies, iziet no sava konforta zonas un
izkāpt no siltajam čībām, bet tai paša laika gribam, lai dzīve ap mums
mainās.
Ticiet man, brīnumi notiek! Bet
brīnumus radam mēs paši.
Un tie kas dzīvē ir ko sasnieguši vairāk, kā
citi, viņi ir tādi paši cilvēki, tikai viņi ir varējuši izkāpt no
savam siltajam čībām un nolikt kāju uz zemes, nav svarīgi
siltas, aukstas, slapjas vai saule izžuvušas, bet lai saprastu kā tas ir,
un lai sajustu zemes spēku un enerģiju,kas dod
mums pārliecību domāt savādāk un dzīvot savādāk.
Jauku jums visiem nedēļas nogali
10 dienas no manas dzīves...4.diena(03.06.12.)
Labrīt visiem svetdienā!
Nezinu, kā citur Latvija, bet pie mums saulīte
pa zemes virsu staigā, un arī vēja mums gana.
Šorīt pie jūras „dveseli pūta
laukā”, bet tad es sapratu, ka jāļaujas vējam, lai visu slikto izpūš āra
Un protams sajūtas ir fantastiskas, es vienmēr
no rītiem atgriešos no jūras ar milzīgu viegluma sajūtu...
Šorīt pa galvu jaucas daudz domu, tas laikam
vienmēr, kad tu dodies nezinamajā.
Es jau gandrīz katru dienu daru to, ko vakar
nedariju, bet reizēm dzīvē ir arī lielie notikumi, kas tev dod jaunas iespējas,
bet kā tas būs, to tikai saproti,kad esi tajā visā iekšā, kad esi procesā. Un
ja tu sper šo izšķirošo soli, tu arī saņem, agrāk vai vēlāk tu saņem to, ko esi pelnījis.
Mēs bieži ieklausmies apkārtējo viedokļos, bet
par savu intuīciju atceramies, tad kad analizejam notikušo vai neontikušo. Bet visas
atbildes uz visiem jautajumie ir musos pašos.
Un, lai sadzirdētu savu iekšējo balsi, cilvēkam
ir jatiecas būt harmonija ar sevi.
To var panākt dažadi – meditejot, rūpejoties
par savu veselību, darot to, kas tev sagada gandarijumu,ejot dabā...
Bet pec tam mēs atgriežamies vidē, kurā mēs
pavadam lielako dienas daļu. Kāda ir šī vide, protams, tas ir atkarīgs no mums
pašiem, ja gribam citu vidi, tad jāmainās pašiem.
Manuprāt ar iekšejo harmoniju sevī ir saitīti tadi
divi jēdzieni kā”došana” un „ņemšana”
Jo arī
šiem diviem lielumiem ir jabūt līdzsvarā, jo citadi kaut kadā mirkli tu sajūti
disharmoniju. Dot cilvekam neprasot,kas man par to būs. Un tomēr...
Mēs bieži gaidam atdevi no tiem cilvēkiem,
kuros esam investējuši savu laiku un zināšanas, kuriem esam palīdzējuši viņam
grūtā dzīves brīdi.Taču tad, kad esam uz kaut ko koncentrejušies, lai saņemtu,
mēs nesaņemam neko.
Un palaižam garam to, kad kāds cits, pavisam
no citas puses ir gatavs mums dot, jo mēs esam koncentrējušies uz to, kam mēs
esam devuši.Man daudzus gadus atpakaļ bija tieši tā, bet šobrīd esmu sapratusi,
ka ja tu dod no sirds, tad agrāk vai vēlāk tu saņemsi, tikai esi atvērts,
pacietīgs un pateicīgs par to, kas tev jau ir.
Un negaidi no kuras puses, atstaj to Visuma
ziņa, viņš zinās labāk.
Es parasti mūsu biznesa skolās to zīmeju, kā
noslēgtu apli. Un ja šajā aplī kāds posms iztrukst, tad aplis ir partaukts un
cilvēkā nav šīs iekšējās harmonijas un tā ir ķedes reakcija visā parējā, kas
notiek ap mums.
Bet...., lai dotu, it īpaši ja mēs runājām par
garīgam vērtībam, tad vispirms ir jāsaņem, ir jāmācas, ir jāstrādā pie sevis un
kad tas trauks ir pilnsJ( tā
vienmēr pēc mūsu skolām saka mana partnere Inese, fantastiski jauks cilvēks),
tad ir jāpārvar savas bailes un šaubas un jāsāk atdot, neko par to neprasot, citadi,
kā es saku – var sākt, kā satāvejies ūdens - smirdēt
Kāpēc par to šorīt domāju?
Jo
cilvēks, kā Rīga, nekad nav gatavs. Un arī es joprojām mācos saprast sevi un
cilvēkus sev apkārt.
Tiecieties uz harmoniju sevī un pieņemiet
jebkuras parmaiņas ar pateicību.
"Dievs cilvēkam nedot, to ko viņš grib, bet to,
kas viņam vajadzīgs.
Tāpēc nejautājiet:”par ko?, bet padomajiet „kam dēļ?”"
10 dienas no manas dzīves...5.diena(04.06.12.)
„Kas šorīt pamodās manī? Kāds cilvēks šodien
elpo?Uzvarētājs vai zaudētājs?Bagātais vai nabagais?Tas, kurš zin, ko grib no
dzīves vai tas ,kurš vienmēr želojās par dzīvi?Kuram no šiem diviem, tu dosi
šodien elpot un baudīt dienu?To izlem tikai un vienīgi tu pats!!!!” Seržs
Žilardī
Labrīt!
Kas pamodās šorīt?
Šo domu es gadus 3 atpakaļ pirmo
reizi dzirdēju no viena no saviem skolotājiem, kompānijas „Colors
of Life” dibinātāja Serža Žilardī.
Un ļoti bieži to atgādinu sev un
savējiem.
Bet šorīt šis jautājums jeb doma man atnāca
nūjojot gar jūru. Jo notvēru sevi pie sajūtām,ka man šorīt ir ļoti viegli
nūjot. Šķiet, ka pat elpot vieglāku un tu pats jūties vieglāks:-)
Ir tāda kā brīvības sajūta.Un es sapratu, ka
šorīt manī ir pamodies uzvarējās,esmu pilna enerģijas
un apņemšanās un galvenais gribās darīt.
Tai pašā laikā domāju, ka daudzi cilvēki
mostas no rītiem ar domu, ka šodien būs mana veiksmīga diena, bet dienas beigās
bilde bieži vien ir citāda.
Kāpēc?
Domas un viedokļi droši vien būs dažādi. Bet
es domāju, ka tas tāpēc, ka mums nav konkrētas rīcības plāna, ko mēs gribam
šodien izdarīt. Un tad dienas gaitā, jebkura neplānota situācija izsit mūs no
musu līdzsvara un mēs laužam savus iekšējo apņemšanos. Un atkal sākas ķēdes
reakcija, mēs vienkarši atliekam to uz rītdienu.
Tieši tāpēc iesaku, katru dienu plānot savu
laiku un arī pajautāt sev, ko tad īsti gribat.
Un padomājiet, kā izskatās uzvarētājs, kas
šorīt jūsos pamodies un kā zaudētājs, kurš no viņiem esiet jūs.
Ko
labu jūs šodien paveiksiet un cik cilvēkiem palīdzēsiet?
Un dienas beigās atcerieties pateikties
par to, ka jums šodien tika dotas iespējas.
Lai jums visiem veiksmes pilna nedēļa. Un
galvenais mīliet sevi!
10 dienas no manas dzīves...6.diena( 05.06.12.)
Labrīt visiem!
Nu kā vakardiena?
Vai izdevās līdz vakaram noturēt uzvarētāju
sevī?
Man kā jau katru pirmdienu ir plānošana ar
savu komadu un darbs ar klientiem.
Man vienmēr pirmdienās ir padarītā darba
sajūta, jo saplānot darbus jau nav tik sarežģīti, kā pēc tam atlikušo nedēļas
daļu tos īstenotJ
Šorīt pamainīju savu rīta cēlienu. Nūjošanas
vietā abas ar mammīti uzkāpām uz riteņiem un apvienojām 3 vienā - rīta rosmi,
paspējām apskatīties vai pilsetā viss mierīgiJ un sakopām tuvinieku kapiņus.
Un jau tad, kad citi rosās no gultām ārā, mes
jau bijām mājās. Man vasarā viemēr ir paticis agri celties, apdarīt visus
darbus un tad diena ir tavējā.
Lai gan citiem no malas varbūt liekas, ka es
neko nedaru, bet es vienkārši esmu iemācījusies novērtēt savu laiku.
Tūlīt vēl skype pastrādāšu ar savu komadu, tad
nedaudz ar klientiem un diena ir manējā, ko varu pavadīt kā vēlos – izglītot
sevi, domat kā pilnveidot savu biznesu, tikties ar cilvekiem, palīdzēt dārzā vai vienkārši gulēt saulīte.
Vispar jau man ir četri virzieni( ja tā to var
nosaukt), kuriem kartu dienu veltu laiku, tā ir mana veselība, mans bizness,
manas attiecības un sevis pilnveidošana. Bet par to varbūt vaira rīt
pastastīšu.
Atceros, ko kāda no treniņiem teica pasaulē
pazīstamais personības izaugsmes treneris Terry Tillman, pie kura esmu
vairak kārt macījusies:
„Ja jums ir plāns un jūs zinat kurp dodaties,
jūs nekad neko nenokavēsiet.”
Saulainu un pozitīvu domu pilnu jums šo dienu!
10 dienas no manas dzīves...7.diena(06.06.12.)
Labrīt!
Šorīt jūrā silst ūdens.Tīrā bauda bija
nopeldēties.
Šodien jūtos tā kā 7. mēness dienā. Pārdomas
un izvērtēšana.
Vakardien runājos ar saviem cilvēkiem par to
kā uzlabot mūsu biznesu un kā katram pacelt savu biznesu. Es sapratu, ka lielai
daļai cilvēku nav mērķa, kapēc viņš no rīta ceļās un kaut kur dodās.Bet tad,
kad tu ar cilvēku parunājies, viņš stāstā, ka viņam viss apnicis, ka grib darīt
ko citu, ka veselība galīgi čupā. Tomēr otrā rīta atkal ceļas un iet uz darbu, ko nemīl, kur bojā
savu veselību,bet kur ciešami maksā, jo nav jau citas izejas.
Izeja ir, tikai vajag zināt, ko tad tu īsti
gribi.
Un domāt vajag par to,ko tu gribi, nevis par
to, ko negribi. ( tas nav nekāds jaunums).
Un neko uz paplātes nepienesīs, ir pašam
vispirms jāsaprot, ko tad es īsti vēlos un jāsāk mainīt sevi, savu dienas
režīmu, savu attiekmi, savu domāšanu.
Kad skatāmies uz veiksmīgiem cilvēkiem, mēs
vai nu jūsmojam, vai domājam, ka viņš ir savādāks kā mēs, vai viņam ir
paveicies...
Viņš ir tāds pats cilvēks, kā ikviens, tikai
viņš kaut kādā dzīves brīdi ir sapratis, ka grib dzīvot savādāk, pārstājis sūkstīties un žēloties, pieņēmis lēmumu, uzņēmies atbildību par savu dzīvi,
savus sapņus pārvērtis mērķos un spēris pirmo soli nezināmajā.
No pieredzes varu teikt, tas nav viegli, reizēm
tu zaude visu, kas vēl vakar tev bija vērtība, reizēm tu esi viens, jo tevi
nesaprot(īpašī tuvie cilvēki),reizem tev gribas apstāties, jo tu jūties
vājš.... Ir ļoti daudz šo iešējo un ārējo šķēršļu.
Bet, kas mani tādos brīžos pacēļ ārā no visa –
MANS LIELAIS MĒRĶIS.
It sevišķi ja esi ceļa sākumā. Tas dod tev spēku un tas tevi arī pacēl spārnos.
Lielajam mērķim vajadzētu būt ar mazliet rozā
maliņu.Jā, tieši tā!
Bet, lai lielais mērķis kļūtu par realitāti ir
jābūt mērķim katrai dienai, kas tevi mobilize un disciplinē.Un tas ir darbs
pašam ar sevi, katru dienu vai spīd saule vai līst lietus, vai šorīt gribās
pagulēt, vai vispār negribas neko.
Savukārt, ja jums ir tikai mazi bailīgi mērķīši,
tad ikdienas rūpes un rutīna vienkārši
tos norok ar saviem mazsvarīgajiem darbiem.Un pēc laika, labā apnemšanās, kaut ko
mainīt savā dzīvē ir izgaisusi.
Ticiet man,
LIELAIS MĒRĶIS palīdzēs tik galā
ar ikdienā uzliktajiem pārbaudijumiem, tikai
atcerieties,kāds ir JŪSU LIELAIS
MĒRĶIS.
Un uzdrošinieties sapņot un savus sapņus
īstenot dzīvē!
Vēl šodieniņa, ritdieniņa un jau atkal
brīvdieniņa.
10 dienas no manas dzīves...8.diena(07.06.12.)
Labrīt!
Sveiciens visiem ceturtdienā!
Lai gan man nav tādas darba dienas un
brīvdienas. Es pati esmu sava laika saimnieks.
Arī šobrīd, atpūšos pie jūras un tai pašā laikā
strādāju.
Katru dienu cik gribu un kad gribu, bet
protams es neslinkoju, jo tas ir mans bizness un arī mans hobijs, jo kā jau vairāk kārt esmu teikusi, es mīlu to, ko es daru.
Nu lūk, šorīt jūrā bija vienkārši dievīgs
ūdens un saulīte arī jau agri sildīja. Uzņēmu
jūras spēku un izturību, parunājos ar saulīti, palūdzu, lai visiem jums
šodien sasilda sirdis un prātus.
Un….
Man šodien īpaša diena, manam brālītim un
māsiņai dzimšanas diena.
Mēs esam trīs bērni saviem vecākiem, bet tik loti atšķirīgi. Un gadiem ejot mēs arvien vairāk un vairāk sākam viens otru izprast
un pieņemt viens otru. Jo ikviens cilvēks, kas ir uz šīs zemes ir īpašs, otra
tāda vairs nav. Tāpēc, kad iemācies pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, tu viņu
sāc labāk izprast un ieraugi viņu savādāku.
Šobrīd steidzos, jo šodien lielā darba diena
Rīgā – tikšanās,sarunas, jauno partneru apmācība un vakarā visi tiekamies mūsu ikmeneša pasākumā.
Ja arī tev ir brīvs vakars, atnāc!
Rīgā, Skolas ielā -11 viesnīcas “Laine”
4.stāvā plkst.18.00 es prezentēšu savu biznesu un hobiju.
Atcerieties, Jūs esiet īpašs cilvēks un jums apkārt arī ir īpaši cilvēki.
Tikai mācieties saskatīt, to”odzinu”.
Lai Jūs
šodien pavada daudz smiekli un un jautrības, gan jau ziniet, ka tā mēs uzņemam C vitamīnu.
10 dienas manā dzīvē...9.diena(08.06.12)
Labdien!
Šodien,
kā īstā piektdienā
Kautā viss ne no tā gala sākās.
Diena, kā vienmēr iesākās jauki pie jūras, un
šodien ūdens mani pat ļoti iepriecināja.
Bija ļoti, ļoti silts ūdens, droši dodieties
uz jūriņu.
Vakar Rīgā bija ļoti intensīva diena, tik
dažādas tikšanās ar tik dažādiem un interesantiem cilvēkiem, ka diena pagāja
tik ātri, ka nepamanīju, kad vakars jau klāt.
Un galvenais jau būt kopā ar savu komandu,
atbildēt uz viņu jautājumiem, iedot padomu, parādīt savu piemēru. Mēs jau
ikdienā esam uz sakariem gandrīz 24 stundas onlainā, bet tikšanās uz zemes, tā
ir cita enerģija un citas sajūtas.
Šodien kamēr savedu kartībā visas vakardienas
iestrādes, kamēr ar savējiem vēl parunājām ko un kā labāk, šodien mūsējie ir
Iecavā, bet rīt Preiļos, skatos diena
atkal par īsu.
Bet viena atziņa gan man šodien ir – sākums tam
bija jau vakardien, kad mana jaukā „zemeņu meitene” atnāca galīgi sašļukusi, sapratu, ka ir kārtējais pārbaudījums ceļā
uz saviem mērķiem.
Bieži vien tad, kad mēs virzāmies uz saviem mērķiem mūsos iezogas
šaubas, vai es to varēšu, vai tas ir priekš manis, es tik ilgi eju un man nav rezultāta
un tai mirklī kā darvas piliens ir tuvinieku
„atbalsts”, tas tiešam nav priekš tevis.
Par to varat palasīt manā blogā: „Kaut kas arTevi nav kārtībā!!!!”
Un bieži vien tas gadās tad, kad tu pats par
sevi sāc šaubīties. Bet šaubas rodas, kad esi iedevis sev atlaidi un lauzis
iekšējo lēmumu vai apņemšanos. Un tālāk Visums uzliek mums pārbaudījumus, jo ir
taču jānoskaidro, ko tad tu īsti gribi.
Lūk ko par to saka viens no maniem
skolotājiem:
„Māksla būt laimīgam - dota nedaudziem, spēja būt
nelaimīgam pieejama ikvienam.
Esiet gatavi tam, jo vairāk strādāsiet ar sevi, jo
sarežģītākus uzdevumus Jums piespēlēs Visums”
Alex Janovsky
Ja tajā brīdī tu sapurini sevi un izdari to,
ko apņēmies, piespied sevi mazliet, tad jau nākošajā mirkli tu tiec par to
apbalvots. Pirmkārt pazūd smagums, tu sajūti enerģijas pieplūdumu un tu notici
sev, ka tu vari. Un ceļas tava pašapziņa
Es
vienmēr esmu teikusi, ka cilvēka spējām nav robežu, to rāmi mēs paši sev
uzliekam.
Bet tas jums no manis un Napoleona Hilla:
„Kaut kur dziļi jūsos snauž sasniegumu dīglis, kas attīstoties
var jūs pacelt tādos augstumos, par kuriem
nekad neesat pat sapņojis.Tieši tāpat kā meistarīgs mūziķis var no vijoles
stīgām izvilināt visbrīnišķīgākās domas, arī jūs varat pamodināt ģēniju, kas
slēpjas jūsu smadzenēs un palīdzēs sasniegt jebkuru iecerēto mērķi.”
10 dienas no manas dzīves...10.diena(09.06.12.)
Labrīt, sestdienā!
Jaukas jums visiem brīvdienas.
Šorīt atkal soļojot gar jūru domāju:
„Pagājušas 10 dienas no manas dzīves, un katra
no tam bija īpaša, vismaz priekš manis pašas. Bet cik bieži mēs tā izvērtējam
un vai spējam katrā dienā saskatīt ko īpašu?” Lielākā daļa cilvēku atrunājas ar
laika trūkumu. Un tad es uz viņu skatos un domāju, kam tu to saki, man vai pats
sev?
Man skolotājs Alex Janovskis saka tā:
„Atsakoties
no frāzes: ”Man nav laika....”, jūs ātri vien sapratīsiet, ka jums ir laika praktiski
visam, ko jūs uzskatīsiet pa vajadzīgu paveikt savā dzīvē.”
Ja tu zinu kurp tu ej, tu nekad nenokavēsi!
Šorīt jūrmalā atkal satiku savus gulbjus,
šorīt viņi bija kādi 25, viņi tik cēli
un mierīgi peldēja jūrā, neskatoties, ka vējš bija sacēlies. Es mierīgi
apstājos un vēroju viņus, līdz klusumā sadzirdēju,
cik dažādas putnu dziesmas skan man aiz muguras. Tās bija tik savādas skaņas un
tik skanīgas, bet atskatoties neviena nebija. Skaņa nāca no lielajām niedrēm.
Un tad es sapratu, ka ne vienmēr viss ir jāredz
un jāsaprot, ir jāļaujas un jājūt ar sirdi un jābauda tas mirklis, kas tev tiek
dots. Reizēm daba mums dod tādu „bildi”, ka neviens fotoaparāts nespēj to
iemūžināt, un varbūt pat nevajag, jo tas mirklis bija domāts tieši mums un cits
to pat var nesaprast, jo sajūtot un novērtējot šo mirkli ar savām acīm un sadzirdot
ar savām ausim, tas nekur nepazūd, kas paliek mūsos, tas mūs bagātina un dara
īpašus.
Vai esiet paskatījušie uz jūru vai krastu otrādi,
ar galvu uz leju?
Pavisam citas krāsas un cita „bilde” būs jūsu acu priekšā. Ļoti interesanti!
Un arī dzīvē, bieži vien cilvēki vienu un to
pašu situāciju saprot un pret to izturas atšķirīgi. Viens taisa problēmas uz līdzenas
vietas, otrs no situācijas paņem to labāko.
Es joprojām mācos, un esmu pateicīga Visumam
par pārbaudījumiem, ko viņš man ik pa laikam uzliek un par cilvēkiem, kas ienāk
manā dzīvē, kuri ir kopā ar mani tad, kad man ir grūti un kuriem savukārt es
varu, ko dot un palīdzēt.
Es zinu kurp es dodos!
Arī jums ikvienam novēlu atrast savu ceļu un
ja esiet jau atradis, tad nekad neapstāties!
Ikviens sapnis var kļūt par jūsu realitāti!
P.s. Man ir nojauta, ka drīz arī
Rūķis Sapņotājs, kaut ko uzrakstīs. Sen neesmu neko no viņa saņēmusi.
Tie, kas vēl nezina, kas ir Rūķis Sapņotājs, ienāciet šeit
