Ja gribi atrast Dievu,pazaudē sevi!
Ja gribi atrast Dievu, pazaudē sevi! Visi senie gudrie vīri teica: vispirms iepazīsti sevi! Viņi zināja, ka sevi nevar atrast, toties tādējādi var atklāt pavisam citus eksistences uzbūves noslēpumus.
Iesaku ikvienam izlasīt šī gada “Citāda pasaule” Nr.1 rakstu
"Atklāj savu ES, lai to pazaudētu" un varbūt arī jūs uzvedinās uz pārdomā tas, ko raksta un domā mums visiem zināmais Pēteris Kļava –bērnu reanimatologs, domātajās ar plašam zināšanām, jo viņa intereses sniedzas pāri fiziskās pasaules robežām.
Viņš runā par lietām par ko sabiedrība runa maz vai vispār nerunā.
Kā viņš saka:
"Jo vairak uzzini par eksistences interesantajiem noslēpumiem, jo vairāk sāc apzinaties savu es, un tas sniedz neiedomājamu prieku. Varbūt skumji kļust tikai vienīgi tikai tad, ja iedomājies, ka citi neinteresējas par šo bezgalīgo brīnumu, lidz ar to nav iespejams savstarpēji komunicēt šajā līmenī.
Ikviens cilvēks ir ir neapzināta dievība, tāpēc lekcijās studentiem stāstu, ka evolūcija ir prāta matērijas spēja izzināt realitati. Iznāk parodoksāli – tas ir gan sareāžgīti, gan vienkārši, jo viss realitātes pamats jau ir katrā no mums un nekur arpusē nav jāmeklē.
Problēma ir mūsu programmatūrā.
Karls Jungs teica, ka Rietumu cilvēkam dzīves skolā grūti tikt tālāk par pamatskolu, jo viņš baidās pazaudēt personības identitāti, teiksim, nebūt vairs ne latvietis, ne krievs, ne kristietis, ne budists, ne direktors, ne padotais.Tieši tāpēc mēs nevaram pazīt savu tīrās gaismas dvēseli. Tas ir virsgaismas ātrums."
Kādas ir jūsu autoritātes, kuras palīdzējušas garīgajā izaugsmē?
Pēteris Kļava: "Autoritātes ir bīstamas, jo ir bīstami kādam sekot, viņu kopēt. Sekojot autoritātei, tu nekad nevari atklāt ne sevi, ne īstenību.Tajā pašā laikā atzīstu, ka man ir skolotāji, kas devuši spārnus lai varu lidot pats.
Man jēdziens “skolotājs” saistās ar mīlestību, nevis ar autoritāti.Mīlestība ir stāvoklis uz kuru visi tiecas, taču to samoka gaidot visu no otra.Skolotājs ir mīlestības un absolūtā miera precedents, kura klātbūtnē sajūtam, kādā stāvoklī mēs paši gribētu atrasties. Tā ir kā dotācija, kurā skolotājs mums ieved, iespēja piedzīvot pašam sevi."
Kā jums šķiet, vai laime kā jēdziens un dvēseles stāvoklis vispār ir jāņem vērā, vai uz to ir jātiecās?
Pēteris Kļava: "Tāpat kā zivīm ūdenī vajag skābekli, mums vajadzīga laimes sajūta, bet katrs ar šo vārdu saprot ko citu. Augstākā laime ir līdzsvarotas, pilnīgas attiecības pašam ar sevi, ar Dievu un cilvēkiem."
Kas vajadzīgs Pētera Kļavas laimei?
Pēteris Kļava: "Daudz kas! Necenšos definēt, kas man ir laime, jo tādas nav.Laime ir tikai koncepcija.Ir individuāla eksistence, ir fizioloģija, ir sociālā esība, bet es tajā neko neizdalu atsevišķi. Mežā redzu ne tikai sēnes, bet arī kokus, putnus un zāli. Man laime nozīmē atrašanos nedualisma stāvoklī, kad neeksistē mans es ar savam prasībām.""Es esmu tikai ceļa uz šo izpratni.
Un mani tas ļoti interesē.
Ceru, ka arī Jūs, kas lasiet manu blogu sekosiet manam ieteikumam un izlasīsiet šo rakstu pilnībā un gūsiet priekš sevis kādu atklāsmi vai atbildi uz jautājumiem, kas Jums ir būtiski."
Eva
