Mani uzrunāja
Pozitīvās domāšanas centra”Pavasara studija” vadītajās Ineses Prisjolkovas saruna žurnālā "Ieva".
Tieši tāpēc, ka arī es eju šo ceļu uz laimi caur savu pieredzi.Pozitīva domāšana ir attieksme pret dzīvi. Un ne visi tai tic.Un nav svarīgi kādos apstākļos tu dzīvo. Ja dzīvo ar pretenzijām pret visu, kas notiek apkārt, neveiksmes un vilšanās nenovēršami sekos. Esmu izvēlējusies citu ceļu,esmu neglābjama optimiste un ticu, ka manas lielākas vai mazākās veiksmes ir tikai pozitīvo domu enerģijas rezultāts.
Kā raksta Inese:"Es esmu nonākusi pie vienas atziņas: mums ļoti patīk lasīt un parunāt par to, kā kļūt laimīgiem, bet negribās neko darīt lietas labā, lai paši tādi kļūtu. Es piemēram, kļuvu laimīga tad, kad man nebija ne naudas, ne vīra, ne bērnu".
Arī man šobrīd ir tas, kas ir un esmu milzīgi pateicīga par to, ka man tiek dotas iespēja.Un visus šos gadus strādājot ar sevi, es arvien vairāk saprotu, ka dusmas uz cilvēkiem, uz situācijām ir nomainījušās pret spēju ieklausīties un izprast cilvēkus. Ir iegūta pieredze, kas man noder tālāk ejot pretī savai laimei.
Inese: “Nekas nav motivējošāks par paša personīgo pieredzi, jo citu veiksmīgajai pieredzei reizēm noticam, reizēm ne. Bet ka var nenoticēt pats sev, tam, ka izdodas?”
Un manuprāt cilvēkiem ir jāmācas noticēt sev un saskatīt tajā, ko dara, pozitīvo. Savā darba bieži saskaros ar to, ka pajautāju cilvēkam: ”Kas jauks vai patīkams ir noticis tavā dzīve pēdējās nedēļas laikā?”
Un bieži vien atbildes nav vai arī cilvēks sāk taisnoties.
Bet jautājums bija vienkāršs un konkrēts! Taču atbildēt ir grūti, ja nemāki vai nemācies saskatīt mazās veiksmes un brīnumus ikdienā, kas notiek ar Tevi. Ir jāiemācās priecāties un pateikties par mazumiņu, jo dzīvē viss ir sakārots. Ikvienam mums tiek dots tik, cik spējam novērtēt. Tikai mēs nez kāpēc gribam visu, daudz un uzreiz.
Kā raksta Inese:” Vispirms jāiemācās būt laimīgai ar to, kas man ir. Kad tev sirdī vairs nebūs rūgtuma par to, ka dzīvo vienistabas dzīvoklī, tu būsi gatava villai pie jūras”
Mēs sievietes gribam, lai mūs mīl. Bet kā ir ar mums pašām, vai mēs sevi mīlam???
Inese:”Īstais cilvēks pie jums atnāks tad, kad iemācīsieties būt laimīga. Ja tev nav naudas vai trūks vēl kaut kā, neceri, ka nāks kāds un risinās tavas problēmas! Drīzāk satiksi cilvēku, kas cerēs, ka tu atrisināsi viņa problēmas.”
Te man nāk prātā Ogs Mandīno un viņa
"Pasaules dižākais tirgonis"
Labi ieradumi ir visu panākumu atslēga.
Es izveidošu labus ieradumus un kļūšu par to vergu.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī. Ar mīlestību.
Jo mīlestība ir ne vien mans līdzeklis, ar kuru atvērt cilvēku sirdis, bet arī mans vairogs, lai atvairītu naida bultas un dusmu šķēpus.
Un vairāk par visiem es mīlēšu sevi.
Bija laiks, kad
Oga Mandino "Pasaules dižākais tirgonis" bija mans enerģijas un spēka avots( cēlos un gulēt gāju ar šo grāmatu) rakstu ruļļus skaitīju, kā aformācijas katru dienu. Tās man deva spēku un ticību, ka viss ir iespējams un, ka situācijas, kas pirmajā mirkli šķiet sagrauj tavu dzīvi, ir tikai sākums daudz kam labākam un skaistākam. Tikai ir jāprot to ieraudzīt un noticēt sev.
Inese
Prisjolkova ļoti vienkārši un saprotami mums iesaka, ko darīt:
Pirmais laimes terapijas likums:
es nolemju, ka gribu būt laimīga! Tālāk jāsāk mainīt ieradumus!
1. *Sāc vaktēt savas domas un neielaid sevī nevienu negatīvu! Tiklīdz tās parādās, aizstāj šis domas ar pozitīvam! Jo negatīva enerģētika ievirza sliktā gultnē un pulcē ap sevi negatīvas situācijas.
2. *Jāizvirza mērķi – vismaz jānosaka tavs dzīves virziens. Ja negribi, ka citi tevi izmanto saviem mērķiem, radi pats savējos.
3. *Lai iemācītos domāt pozitīvi, jāsakārto enerģētika, jo bez pozitīvas enerģijas mums nebūs spēka ne karjerai, ne naudas pelnīšanai, ne veselībai, ne attiecībām.
4. *Apkopo savu pozitīvo pieredzi! Tieši tā tu vislabāk sapratīsi, savu veiksmes formulu. Tu vari rakstīt savu laimes dienasgrāmatu un fiksēt izdošanās, tikai nepieraudi savu pierakstu grāmatiņu pilnu ar to, kā tev neiet. No sliktam emocijām nevajag baroties.
5. *Tiklīdz esi laimīga, tu vari atrast arī laimīgus risinājumus, jo tikai īgnam un nelaimīgam cilvēkam nekas neizdodas.Laimi sevī var audzēt soli pa solim.
Ja jau iepriekš teiksi:”man nesanāks” – Tad arī nesanāks. Jo tas, ko domājam, arī piepildās.
Lielākais šķērslis ceļa uz laimi?
Neko nedarīšana. Vai arī, īslaicīgi kaut ko darot un nesaņemot kāroto, mēs atmetam visam ar roku.
Svarīgi ir ieklausīties sevī un atļaut sev būt tādai, kādai gribās būt.
Vispirms iemīli savu dzīvi šobrīd – tādu, kāda tā ir.Baudi to!
Audzē savas laimes izjūtu, lai satiktu otru laimīgu cilvēku.
