„Ceļš pie gudrībām un zināšanām ir vienmēr atvērts”
Mūsu dzīve būtībā ir ļoti vienkārša: pie mums atgriežas tas, ko mēs atdodam
  • Viss, ko mēs par sevi domājam kļūst par īstenību.
  • Katra mūsu doma veido nākotni.
  • Ikviens no mums ar savām domām, jūtām un vārdiem rada savu dzīves pieredzi.
  • Neviens un nekad nevalda pār mums, jo tikai „mēs” esam vienīgie domātāji savā dzīvē.
  • Tikai radot harmoniju savos prātos, mēs iegūstam to arī savā dzīvē.
  • Pasakiet - kurš no šiem diviem apgalvojumiem ir raksturīgāks: „Cilvēki cenšas man nodarīt ļaunu” vai „Visi tiecas man palīdzēt”? Katrs no šiem apgalvojumiem veido pavisam atšķirīgu pieredzi. Mūsu priekšstati par sevi un dzīvi iegūst reālas aprises.
Visums pilnībā atbalsta katru mūsu domu, kurai mēs gribam ticēt
  • Mums ir neierobežotas izvēles iespējas, ko un par ko domāt. To saprotot, labāk izvēlēties „Visi tiecas man palīdzēt”, nevis „Cilvēki cenšas man nodarīt ļaunu”.
Visuma spēks mūs nekad netiesā un nenosoda
  • Tas mūs pieņem tādus, kādi mēs esam, bet pēc tam atspoguļo mūsu uzskatus mūsu dzīvē.
  • Ja es sev iegalvošu, ka „dzīvi piepilda mīlestība, es mīlu un spēju izraisīt tādas pašas jūtas pret sevi”, ja es daudzkārt atkārtošu šo afirmāciju, šī mana pārliecība kļūs par īstenību.
Vairākumam ir kļūdaini priekšstati par to, „kas mēs esam”,  mēs ievērojam stingrus noteikumus, „kā nepieciešams dzīvot”
  • Ja mēs būtu gudrāki, labāk saprastu dzīvi, mēs, protams, rīkotos savādāk. Nepārmetiet sev par radušos situāciju.
Mūsu attieksme pret sevi un dzīvi veidojas agrā bērnībā
to pieaugušo iespaidā, kuri ir mums visapkārt
  • Tieši bērnībā mēs iegūstam pirmos priekšstatus par sevi un pasauli.
  • „Es vienmēr visu daru nepareizi”, „tā ir mana vaina”- šādas domas mūsu dzīvi padara skumju un sarūgtinājumu pilnu.
Pieauguši mēs cenšamies radīt tādu emocionālo atmosfēru, kādā pagājusi mūsu bērnība
  • Veidojot savas personiskās attiecības mēs cenšamies atjaunot tādas pašas radnieciskās saites, kādas mums bija ar vecākiem vai valdīja starp viņiem.
  • Mēs pret sevi izturamies tāpat, kā vecāki izturējās pret mums, mēs tieši tāpat sevi rājam un sodam.
  • Cik bieži jūs sev sacījāt: „Tu visu dari nepareizi! Tu visā esi vainīgs!”? „Tu esi brīnišķīgs! Es tevi mīlu!” vai šo frāzi jūs sev sakāt bieži?
Esmu pārliecināta, ka mēs paši izvēlamies savus vecākus
  • Katrs no mums nolēmis iemiesoties konkrētā tēlā, vietā un laikā uz šīs planētas.
  • Mēs izvēlamies savu dzimumu, ādas krāsu, valsti, kurā piedzimt, pēc tam meklējam piemērotus vecākus, kuros atspoguļotos tas dzīves veids, ko gribējām īstenot savā dzīves ceļā.
  • Savus uzskatus mēs veidojam bērnībā, bet pēc tam visu turpmāko dzīvi veidojam situācijas, kas atbilstu šiem uzskatiem.
Mūsu spēks ir pašreizējā mirklī
  • Visus notikumus jūsu dzīvē līdz pat šim brīdim radīja jūsu pagātnes domas, uzskati un vārdi, ko jūs sacījāt vakar, iepriekšējā nedēļā, pagājušajā mēnesī, pagājušajā gadā, pirms 10, 20, 30, 40 gadiem vai pat agrāk – atkarībā no jūsu vecuma.
  • Jūsu spēks ir tieši šajā mirklī. Tas noteiks jūsu rīcību rīt, nākamajā nedēļā, nākamajā mēnesī utt.
  • Padomājiet vai jūsu domas ir pozitīvas vai negatīvas!? Vai jūs gribat, lai tās noteiktu jūsu nākotni? Iegaumējiet tās un turpmāk ņemiet vērā.
Mūsu dzīvē galvenais ir doma, bet domu ir iespējams mainīt
  • „Es esmu slikts cilvēks.” Šī doma veido jūtas, kurām jūs ļaujaties. Lai nu kā, bet, ja nebūs domas, nebūs arī jūtu.
  • Bet domas iespējams mainīt. Mainīsies doma – un jūs atbrīvosieties no šīm jūtām.
  • Jūsu spēka avots ir pašreizējā mirklī.
  • Mēs varam jau tagad sākt brīvu dzīvi.
Ticat vai nē, bet mēs paši izvēlamies savas domas
  • Atcerieties, cik bieži jūs atteicāties par sevi domāt pozitīvi! Bet tagad jūs varat atteikties no negatīvām domām.
  • Jo vairāk mēs sevi neieredzam un vainas apziņa ir spēcīgāka, jo mūsu dzīve ir nelaimīgāka. Un tieši otrādi – jo vairāk mēs sevi cienām un novērtējam, atbrīvojamies no vainas apziņas, jo sasniedzam lielākus panākumus visās dzīves jomās.
„Neesmu pietiekoši labs”
  • Šie zemapziņā sakņotie uzskati tā vai citādi nonāks pretrunā ar jūsu dzīvi. Jūs nekādā veidā nespēsiet tos savienot, kaut kas kaut kur noteikti neveiksies tā, kā paredzēts.
Esmu pārliecināta – vislielākās problēmas rada aizvainojums, kritika un paškritika
  • Tieši šīs jūtas un stāvokļi rada vislielākās problēmas mūsu ķermenī un dzīvē. Un iemesls ir tas, ka mēs nosodām citus un neuzņemamies atbildību par savu rīcību. Ja mēs paši uzņemsimies atbildību par visu to, kas notiek mūsu dzīvē, tad nevarēsim nevienu vainot par notiekošo, Lai kur un kas notiktu „tur , ārpus mums”, tas tikai atspoguļo mūsu pašu apziņu.
  • Ja jūs sakāt: „Visi ar mani izrīkojas tā un tā, kritizē, nepalīdz, mani pazemo un aizvaino,” – tas nozīmē, ka tieši tāda ir jūsu psiholoģiskā noskaņa, jūsu domāšanas stereotips”.
  • Ja jūs izmainīsiet savu noskaņu, viņi liks jūs mierā. Jūs viņus vairs nesaistīsiet.
  • Ilgstošas aizvainojuma un dusmu jūtas saēd ķermeni un var izraisīt pat vēzi. Pastāvīgs ieradums nosodīt un kritizēt izraisa artrītu. Vainas apziņa saistīta ar to, ka jūs gaidāt sodu, un tas veido sāpes. Bailes un sasprindzinājums var veicināt matu izkrišanu, kuņģa čūlas un trofisku iekaisumu rašanos uz kājām.
  • Piedošana, atbrīvošanās no aizvainojuma un dvēseles miers spēj izdziedēt pat vēzi.
Mēs varam mainīt savu attieksmi pret pagātni
  • Pagātne ir aizgājusi uz neatgriešanos. To mainīt nav mūsu spēkos. Taču mēs varam mainīt savus priekšstatus par pagātni. Ir tik muļķīgi tagad, šajā mirklī, sevi sodīt par pārestību, ko kāds mums nodarījis tālā pagātnē.
  • Ja jūs sev iegalvosiet, ka esat bezpalīdzīgi un neaizsargāti upuri un visas mūsu pūles izārstēt jūs ir veltas, tad Visums atbalstīs šo domu un jūsu stāvoklis ar katru dienu pasliktināsies.
  • Ir ļoti svarīgi, lai jūs atbrīvotos no muļķīgām, atpalikušām, skumjām domām un uzskatiem, kas jūs neatbalsta.
Lai atbrīvotos no pagātnes, mums jāgrib piedot
  • Mums jāgrib atbrīvoties no pagātnes un piedot visiem, ieskaitot pašiem sevi.
  • „Es tev piedodu, ka tu neesi tāds, kādu es vēlētos tevi redzēt. Es tev piedodu un tevi atbrīvoju,” – šī afirmācija arī dara mūs brīvus.
Visas saslimšanas izraisa nevēlēšanās piedot
  • Katru reizi, kad mēs saslimstam, nepieciešams sev pajautāt: kuram cilvēkam man vajadzētu piedot?
  • Mums nav noteikti jāzina, KĀ piedot. Vienīgais, kas mums nepieciešams, - ir VĒLĒŠANĀS, NODOMS piedot. Visums pats parūpēsies, KĀ to izdarīt.
  • Kad cilvēkam ir problēmas, vienalga kādas,- vāja veselība, naudas trūkums, attiecības, kas ir tālu no pilnības, vai radošo spēju samazināšanās, vienīgais, ko viņam var ieteikt ir MĪLĒT SEVI.
  • Jūsu dvēseles līdzsvars un sevis atzīšana šajā brīdī ir noteicošais tam, lai nākotnē visās dzīves jomās notiktu labvēlīgas pārmaiņas.
  • Pamēģiniet dzīvot ar sevi saskaņā un paskatieties, kas notiks tālāk.
Bezgalīgajā dzīves plūsmā, kuras sastāvdaļa es esmu,
viss ir skaists, viengabalains, pilnīgs.
Es ticu Spēkam, kurš ir krietni varenāks nekā es.
Katru dienu, katru mirkli tas strāvo man cauri.
Es atveru sevi gudrībai un atzīstu to,
ka šajā Visumā pastāv Vienīgais Saprāts.
Tas uzdod visus jautājumus, piedāvā visus risinājumus,
tas dziedē, rada, dod.
Es ticu šim Varenajam Spēkam un šim Varenajam
Saprātam un zinu: tas, ko man nepieciešams zināt,
man atklājas, tas, kam man jābūt, atnāk pie manis
īstajā  laikā, īstajā vietā un īstajā secībā.
Manā pasaulē viss ir brīnišķīgi.

Mīlēt sevi
  • Ja jutīsim neapmierinātību pret sevi, tad nevienā dzīves jomā negūsim panākumus.
  • Mīlēt sevi nozīmē padarīt savu dzīvi brīnumu pilnu.
  • Runa nav par liekulību, augstprātību vai egocentrismu, jo tā nav mīlestība, bet tikai bailes. Runa ir par cieņu pret sevi, cieņu un pateicību pret savu ķermeni un prātu.
Mums ir jāmīl:
Dzīve visās tas izpausmēs.
Esības prieks.
Skaistums, kas ir visapkārt.
Cits cilvēks.
Zināšanas.
Domāšanas process.
Savs ķermenis un tā funkcijas.
Augi un dzīvnieki.
Kosmoss un viss, kas ir ar to saistīts.
Un tā, lūk, mēs paužam neapmierinātību pret sevi:
Mēs pastāvīgi sevi kritizējam un rājam.
Mēs slikti izturamies pret savu ķermeni, pārlieku aizraujamies ar ēšanu, alkoholu, lietojam narkotikas.
Mēs baidāmies pieprasīt pienācīgu samaksu par saviem pakalpojumiem.
Mēs atliekam uz vēlāku laiku lietas, kas varētu mums dot labumu.
Mēs dzīvojam haosā un nekārtībā.
Mēs taisām parādus un apgrūtinām sevi ar maksājumiem un tēriņiem.
Mēs dibinām attiecības ar mīļākajiem un partneriem, kuri mūs pazemo.
Ceru, ka arī Tu lasītāj, atradi savus dzīves principus!